Aitas Satura rādītājs Izskats un īpašības | Uzvedība un barība | Sistemātikas diskusijas | Klasifikācija | Atsauces | Ārējās saites | Navigācijas izvēlneAltay Argali - Species DetailArgali«ARKive: Argali (Ovis ammon)»oriģināla«Marco Polo Argali Sheep Skull»oriģinālaCyprian Mouflon - Species Detail«Cyprian Wild Sheep»oriģināla«Ovis Species»oriģinālaLaristan Mouflon - Species DetailOvis orientalis«Mammal Species of the World: Ovis aries»oriģinālaMolecular analysis of wild and domestic sheep questions current nomenclature and provides evidence for domestication from two different subspeciesEsi kā jērsBuhāras uriālsPar aitas gaļuSheep and GoatsSheep: (Ovis aries)Your Guide to the World's Hoofed Mammals4051990-9
AitasKazu apakšdzimta
dobradžu dzimtasģintīmkazu apakšdzimtaisugasEiropas muflonsĀzijas muflonsEirāzijas kalnu aitamājas aitaKanādas aitakazāmragiEiropas muflonamkgEirāzijas kalnu aitassmaržuatgremotājiemkuņģiszālerudenīpavasarīkrāsabrūniepelēkieEirāzijas kalnu aitacmkgKipras muflonsLāras muflonszālēdājasstiebrzālēmaugusķerpjusūdensredzedzirdeDalla aitasgalvaskausakaulssavvaļas aitaimājas aitaihromosomumuflonsuriālsargalsDalla aitaKanādas aitasniega aitaDNS2005
(function()var node=document.getElementById("mw-dismissablenotice-anonplace");if(node)node.outerHTML="u003Cdiv class="mw-dismissable-notice"u003Eu003Cdiv class="mw-dismissable-notice-close"u003E[u003Ca tabindex="0" role="button"u003Epaslēptu003C/au003E]u003C/divu003Eu003Cdiv class="mw-dismissable-notice-body"u003Eu003Cdiv id="localNotice" lang="lv" dir="ltr"u003Eu003Cdiv class="plainlinks" style="border: 1px solid #ddd; margin: 0 0 3px;"u003Enu003Cdiv class="nomobile" style="float:right"u003Eu003Ca href="/wiki/Vikip%C4%93dija:CEE_Spring_2019" title="Vikipēdija:CEE Spring 2019"u003Eu003Cimg alt="Logo original-t.png" src="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d3/Logo_original-t.png/171px-Logo_original-t.png" decoding="async" width="171" height="95" srcset="//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d3/Logo_original-t.png/258px-Logo_original-t.png 1.5x, //upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d3/Logo_original-t.png/342px-Logo_original-t.png 2x" data-file-width="1800" data-file-height="1000" /u003Eu003C/au003Eu003C/divu003Enu003Cdiv style="color: grey; max-width:1280px; margin: 12px auto; font-family: Tahoma, u0026#39;DejaVu Sans Condensedu0026#39;, sans-serif; text-align: center; font-size: 16pt; position: relative;"u003ENo 21. marta līdz 31. maijam piedalies u003Ca href="/wiki/Vikip%C4%93dija:CEE_Spring_2019" title="Vikipēdija:CEE Spring 2019"u003Estarptautiskā rakstu konkursā «CEE Spring 2019»u003C/au003Eu003Cbr /u003Epar Centrālās un Austrumeiropas valstīm un saņem balvas!u003C/divu003Enu003Cdiv style="clear: both;"u003Eu003C/divu003Enu003C/divu003Eu003C/divu003Eu003C/divu003Eu003C/divu003E";());
Aitas
Jump to navigation
Jump to search
| Aitas Ovis (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Kanādas aita (Ovis canadensis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Apakškārta | Atgremotāju apakškārta (Ruminantia) |
| Dzimta | Dobradži (Bovidae) |
| Apakšdzimta | Kazu apakšdzimta (Caprinae) |
| Cilts | Kazu cilts (Caprini) |
| Ģints | Aitas (Ovis) |
 Aitas Vikikrātuvē | |
Aitas, aitu ģints (Ovis) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae). Aitu ģintī ir 6 sugas. Pazīstamākās ir Eiropas muflons, Āzijas muflons, Eirāzijas kalnu aita, mājas aita un Kanādas aita.
Aitu sugu tēviņus sauc par teķiem, kastrētus tēviņus par auniem, mātītes par aitām, bet mazuļus par jēriem.
Satura rādītājs
1 Izskats un īpašības
2 Uzvedība un barība
3 Sistemātikas diskusijas
4 Klasifikācija
5 Atsauces
6 Ārējās saites
Izskats un īpašības |
Eiropas muflons (Ovis orientalis musimon) iespējams ir viens no mājas aitas priekštečiem
Savvaļas aitu mātītēm visbiežāk ir arī ragi, attēlā Dalla aitas (Ovis dalli) mātītes
Aitas ir vidēji lieli zīdītāji, ar kompaktu ķermeņa uzbūvi. Salīdzinot ar kazām, tās ir masīvākas. Tēviņi ir krietni lielāki kā mātītes. Savvaļas aitām ragi visbiežāk ir gan tēviņiem, gan mātītēm, bet ir sugas, kurām ragi mātītēm var gan būt, gan nebūt, piemēram, Eiropas muflonam. Tēviņu ragi ir lieli un masīvi, bet mātītēm smalki un īsi. Tēviņu ragi vidēji sver 14 kg, tikpat cik visi pārējie kauli kopā. Bet Eirāzijas kalnu aitas auna ragi var svērt pat 35 kg.[1]
Aitām abiem dzimumiem uz sejas un priekškājām ir dziedzeri, kas izdala smaržu sekrētus. Šobrīd aitu komunikācija, izmantojot smaržu sekrētu, līdz galam nav saprasta, bet pastāv viedoklis, ka tā galvenā nozīme ir pretējā dzimuma piesaistīšana. Mātītes tādā veidā paziņo, ka ir gatavas pāroties, bet tēviņi iezīmē teritoriju, dziedzerus berzējot pret klintīm un akmeņiem. Kā visiem atgremotājiem tām ir 4 kameru kuņģis, un barību tās sakošļā divas reizes. Pirmo reizi ganībās, zāle tiek pavirši sakošļāta un norīta, otro reizi drošā vietā daļēji sagremotā barība tiek atrīta un vēlreiz rūpīgi pārkošļāta.
Aitām ir biezs apmatojums, kas tās pasargā no aukstuma. Kažokam ir divi slāņi - bieza un silta pavilna, kuru no nokrišņiem pasargā akotspalva, kas ir raupja, stingra un garāka kā pavilna. Pavilna aitām izaug tikai rudenī, un tā tiek nomesta pavasarī.[2] Apmatojuma krāsa var būt dažāda atkarībā no sugas, tomēr visbiežāk tie ir dažādi brūnie un pelēkie toņi.
Lielākā savvaļas aita ir Eirāzijas kalnu aita (Ovis ammon),[3] kuras ķermeņa garums var sasniegt 200 cm, augstums skaustā 120 cm un svars 180 kg,[4] bet lielākie Eirāzijas kalnu aitas ragi ir bijuši 191 cm gari.[5] Mazākā savvaļas aita ir Kipras muflons (Ovis orientalis ophion),[6] kura mātīte var svērt tikai 20 kg.[7] Dažos avotos kā mazākā savvaļas aita tiek minēts Lāras muflons (Ovis orientalis laristanica),[8] tomēr vairāki avoti noliedz šo apgalvojumu, pieminot, ka Lāras muflona tēviņš var sasniegt 64 kg svaru.[9]
Uzvedība un barība |
Hierarhija barā tiek noskaidrota savstarpējās cīņās, attēlā Kanādas aitas auni
Savvaļas aitas pamatā mājo kalnainos apvidos. Tās ir zālēdājas, kas pamatā barojas ar stiebrzālēm, bet tās ēd arī citus augus un ķerpjus. Aitas ir pielāgojušās pie nabadzīgiem ūdens resursiem un spēj iztikt īpaši sausos apvidos. Aitas nepārtraukti pārvietojas barības meklējumos. Tām ir ļoti laba redze un dzirde. Līdzko tās pamana plēsēju, tās metas bēgt visbiežāk augšup kalnos vai klintīs. Ja nepieciešams, tās arī cīnās. Ir novēroti gadījumi, kad Dalla aitas no klints nogrūž - nobada vilkus.[10]
Aitas ir sociāli dzīvnieki un dzīvo grupās. Tādā veidā tās sevi labāk pasargā no plēsējiem, un sliktos laika apstākļos tās saspiežas kopā, sildot viena otru. Grupu vada dominantais auns.[2] Lai noskaidrotu hierarhiju barā un iegūtu tiesības pāroties, starp auniem norisinās ragu cīņas. Visbiežāk auni viens otru nesavaino, jo tie viens otru bada ar pierēm nevis ar ragiem, kā arī tos sargā ļoti biezā āda un dubultais galvaskausa kauls.[10]
Sistemātikas diskusijas |
Aitu sistemātika dažādos informācijas avotos var būt grūti izsekojama. Pirmkārt, savvaļas aitai, no kuras ir cēlusies mājas aita, var būt vairāki sinonīmi: Ovis aries, Ovis orientalis un Ovis gmelini. Arī mājas aitai dažādās sistemātikās ir dažādi zinātniskie nosaukumi. Ļoti bieži, atdalot to no savvaļas aitas, tā tiek saukta Ovis aries, bet savvaļas aita Ovis orientalis.[11] Bet ir zinātnieki, kas nosaukumu Ovis aries lieto gan domesticētai, gan savvaļas formai, iedalot tās atbilstošās pasugās Ovis aries aries un Ovis aries orientalis.[12] Jeb saskaņā ar "Pasaules zīdītāju sugu sarakstu" savvaļas aitām vārdu aries drīkst aizstāt ar vārdu orientalis.[11][12] Līdz ar to daudzos informācijas avotos tiek izmantots sekojošs zinātnisko nosaukumu pieraksts: Ovis orientalis aries, Ovis orientalis orientalis utt.
Arī savvaļas aitām pastāv vairākas paralēlās sistemātikas. Pirms dažiem gadiem tika izmantota klasifikācija, kas bija balstīta uz hromosomu skaitu. Tajā tika izdalītas 6 sugas: muflons (Ovis musimon jeb Ovis orientalis), uriāls (Ovis vignei), argals (Ovis ammon), Dalla aita (Ovis dalli), Kanādas aita (Ovis canadensis) un sniega aita (Ovis nivicola).[13] Tomēr, ņemot vērā pēdējo gadu DNS pētījumus, oficiālā sistemātika tika mainīta.[13] Sekojošā klasifikācija atbilst "Pasaules zīdītāju sugu sarakstam" (Mammal Species of the World) 2005. gada izdevumam.[14]
Klasifikācija |
Aitu ģints (Ovis)[11][14]
Dalla aita (Ovis dalli)
Eirāzijas kalnu aita (Ovis ammon)
Kanādas aita (Ovis canadensis)
Savvaļas aita (Ovis orientalis)[14]
Mājas aita (Ovis aries)[11]
Sniega aita (Ovis nivicola)
Atsauces |
↑ Altay Argali - Species Detail
↑ 2,02,1 Clutton-Brock, J. 1999. A Natural History of Domesticated Mammals. Cambridge, UK : Cambridge University Press ISBN 0-521-63495-4
↑ Argali
↑ «ARKive: Argali (Ovis ammon)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. janvārī. Skatīts: 2011. gada 19. janvārī.
↑ «Marco Polo Argali Sheep Skull». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. novembrī. Skatīts: 2011. gada 19. janvārī.
↑ Cyprian Mouflon - Species Detail
↑ «Cyprian Wild Sheep». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. martā. Skatīts: 2011. gada 25. janvārī.
↑ «Ovis Species». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 29. decembrī. Skatīts: 2007. gada 25. septembrī.
↑ Laristan Mouflon - Species Detail
↑ 10,010,1 Voelker, W. 1986. The Natural History of Living Mammals. Medford, New Jersey: Plexus Publishing, Inc. ISBN 0-937548-08-1
↑ 11,011,111,211,3 Ovis orientalis
↑ 12,012,1 «Mammal Species of the World: Ovis aries». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. februārī. Skatīts: 2009. gada 23. februārī.
↑ 13,013,1 Molecular analysis of wild and domestic sheep questions current nomenclature and provides evidence for domestication from two different subspecies
↑ 14,014,114,2 Peter Grubb: Order Perissodactyla. In: Don E. Wilson, DeeAnn M. Reeder (Hrsg.): Mammal Species of the World. A Taxonomic and Geographic Reference. 3. Auflage. Johns Hopkins University Press, Baltimore 2005, ISBN 0-8018-8221-4, S. 637–722 (S. 708–710).
Ārējās saites |
- Esi kā jērs
- Buhāras uriāls
Par aitas gaļu (krieviski)- Sheep and Goats
- Sheep: (Ovis aries)
- Your Guide to the World's Hoofed Mammals
|
Kategorijas:
- Aitas
- Kazu apakšdzimta
(window.RLQ=window.RLQ||[]).push(function()mw.config.set("wgPageParseReport":"limitreport":"cputime":"0.248","walltime":"0.368","ppvisitednodes":"value":1599,"limit":1000000,"ppgeneratednodes":"value":0,"limit":1500000,"postexpandincludesize":"value":18098,"limit":2097152,"templateargumentsize":"value":858,"limit":2097152,"expansiondepth":"value":20,"limit":40,"expensivefunctioncount":"value":0,"limit":500,"unstrip-depth":"value":0,"limit":20,"unstrip-size":"value":8740,"limit":5000000,"entityaccesscount":"value":1,"limit":400,"timingprofile":["100.00% 301.810 1 -total"," 56.41% 170.252 1 Veidne:BioTakso_infokaste"," 54.47% 164.397 1 Veidne:Infobox"," 30.00% 90.549 1 Veidne:Atsauces"," 24.94% 75.266 2 Veidne:Wikidata"," 19.47% 58.772 5 Veidne:Tīmekļa_atsauce"," 8.99% 27.122 10 Veidne:Dat"," 6.91% 20.849 10 Veidne:Diena.mēnesis-saite"," 5.58% 16.841 1 Veidne:Autoritatīvā_vadība"," 4.83% 14.580 10 Veidne:Diena.mēnesis_nbsp"],"scribunto":"limitreport-timeusage":"value":"0.094","limit":"10.000","limitreport-memusage":"value":3601610,"limit":52428800,"cachereport":"origin":"mw1261","timestamp":"20190412015843","ttl":2592000,"transientcontent":false);mw.config.set("wgBackendResponseTime":110,"wgHostname":"mw1255"););
